No agras bērnības Bahāullā vecākais dēls Abas Efendijs bija kopā ar savu tēvu viņa ciešanās un trimdās. Viņš pieņēma Abdulbahā vārdu, kas ir "Bahā kalps". Bahāullā viņu iecēla par Bahai mācības pilnvaroto izskaidrotāju un par ticības Galveno Pārstāvi pēc Savas nāves. Abdulbahā dzīve ir lielisks Bahai dzīvesveida paraugs.
Jau 1898. gadā, kamēr Abdulbahā bija osmaņu cietumnieks, pirmie Bahai svētceļnieki no rietumu pasaules ieradās Akkā. Pēc atbrīvošanas 1908. gadā Abdulbahā devās vairākos ceļojumos. 1911.-1913. viņš ir Eiropā un Amerikā. Tur viņš paziņoja Bahāullā vēsti par apvienošanas un sociālo taisnīgumu baznīcu draudzēm, miera aizsardzības organizācijām, arodbiedrību locekļiem, universitāšu pasniedzējiem, žurnālistiem, valdību ierēdņiem un daudzām publiskām auditorijām.
Abdulbahā nomira 1921. gadā, kad bija nostiprinājis Bahai ticības pamatus un ievērojami palielinājis tās ietekmi. Viņš ir apglabāts Baba svētnīcas ziemeļu pusē, kas ir svētceļojumu mērķis bahājiešiem kuri apmeklē savas ticības Vispasaules Centru.
